CITI TULKOJUMI

Citu autoru darbu tulkojumi

Citu ar antropozofiju un pedagoģiju saistītu darbu tulkojumi. Daži literāri darbi, kuri vienkārši ir lieliski savā saturā.

Bernards Lievegoeds.
Caur adatas aci. Dzīve ar antropozofiju.

Durch das Nadelöhr. Ein Leben mit der Anthroposophie, 1991.
Bernards Lievegoeds ir antropozofs. Visa viņa dzīve norisinās Rūdolfa Šteinera 1900.-1925. gados nodibinātās garazinātnes praktiskas īstenošanas zīmē. 53 lpp.

Bernards Lievegoeds.
Divdesmit pirmajam gadsimtam pretī.

Dem einundzwanzigsten Jahrhundert entgegen. 1965.
Uzdosim jautājumu: kāda ir antropozofijas un antropozofiskās kustības nozīme šodienas pasaulē? 74 lpp.

Bernard Lievegoed, Ilse Rascher.
Dziednieciskās pedagoģijas garīgie avoti.

Geistquellen der Heilpädagogik. 1976
Ilze Rašera apraksta tikumus, kādus vajadzētu attīstīt dziedinošajam pedagogam savai darbībai. Bernards Lievegoeds iekļauj šīs ikdienas pūles lielā garazinātniskā kopsakarībā.

Hermann Koepke.
Devītais dzīves gads. Tā nozīme bērna attīstībā.

Das neunte Lebensjahr, 1989.
Apmēram starp devīto un desmito dzīves gadu katra cilvēka dzīvē ir kāds svarīgs pavērsiena punkts. Vienam vairāk apzināti, citam vairāk neapzināti šī pavērsiena laikā norisinās pārmaiņas, kas var noteikt visu tālāko likteni.Deviņu gadu krīze. Skolotāja sadarbība ar vecākiem. Skolas ārsta viedoklis. Septiņgadīga un divpadsmitgadīga bērna salīdzinājums. Devītais dzīves gads cilvēka biogrāfijā. 45 lpp.

Hermans Koepke.
Divpadsmitais dzīves gads. Ieiešana pubertātē.

Das zwölfte Lebensjahr. Der Eintritt in die Pubertät, 1989.
Pazīmes: dumpīga izturēšanās pret pieaugušajiem (kuri pēkšņi liekas tik netaisnīgi). Uznākoša un pārejoša interese par pretējo dzimumu. Pēkšņa nelīdzsvarotība, kas var padarīt gandrīz traku (līdz debesīm gavilējošs – līdz nāvei noskumis), un mazvērtības sajūtas. 58 lpp.

Michaela Glöckler.
DOTĪBAS UN AIZTURES.

Begabung und Behinderung, 1997.
Praktiski norādījumi audzināšanas un likteņa jautājumos. Kāpēc brāļi un māsas var būt tik dažādi? No kā rodas dotības un aiztures un kā ar tām apieties? 59 lpp.

Michaela Glöckler.
Cilvēka biogrāfija un tās garīgie likumi.

Lekcija nolasīta 1994.gada 21.novembrī Štutgartē.
Katra biogrāfija ir veidota laikā. Līdz ar to ir skarts jautājums, vai laikā tā ir arī noslēgta, vai tās robežas nosaka pirmais un pēdējais elpas vilciens. 9 lpp.

Jens Bjornebu.
Jonass. 1955.

Romāns. Tulkojis Vilnis Neimanis. Neko lielu par Jonasu viņi avīzēs nerakstīja: "Četras diennaktis bez vēsts pazudis astoņgadīgs zēns. Astoņgadīgais Jonass Andreassens ir pazudis no savas dzīvesvietas Tronheimas ielā. Pēdējo reizi zēns tika redzēts otrdien. Viņam ir tumši blondi mati, ovāla seja un zilas acis. Savam vecumam pazudušais ir gara un nedaudz kalsna auguma."

Wolfgang Wünsch.
Cilvēku veidojoša mūzika.

Menschenbildung durch Musik, 1995.
It īpaši šajā gadsimtā daudzi slaveni mūziķi un mūzikas pedagogi vienmēr atkal ir pievērsuši uzmanību tai centrālajai lomai, kāda audzināšanā ir mūzikai. Daudzi piemēri. Ļoti ieteicama mūzikas pedagogiem! 56 lpp.

K.Kundziņa red.
Vairāk sirsnības.

Piecdesmit seši Bībeles stāsti pirmajiem četriem skolas gadiem pēc V.Vundta psiholoģijas principiem. Tulkoti un papildināti no Valmieras skolotāju semināra audzēkņiem I.K. un E.U. zem ticības mācības skolotāja K.Kundziņa redakcijas. Man šķiet, te ir vairāk pedagoģiskas gudrības nekā tagad pēc 100 gadiem. 42 lpp.

Georgs Dreissigs.
Gaisma laternā.

Adventes kalendārs stāstos. Ināras Dzelzs ilustrācijas. Septiņi stāsti katrai Adventes nedēļai.

Rudolf Treichler.
Labais Gerhards.

Atstāstīts no Rudolf von Ems vidusaugšvācu eposa, 1993., 28 lpp.

Christa-Johanna Bub-Jachens.
Laika noslēpums.

Das Geheimnis ZEIT
Kosmiskie ritmi un to nozīme cilvēka veselībai. Kā mēs varam apzināti atkal saņemt paši savu dzīvi rokās tā, lai dzīvotu saskaņā ar ritmiem, bet arī kaut ko paveiktu šai pasaulē kā emancipēti, brīvi cilvēki? Šajā grāmatā apskatīti visdažādākie laika rituma aspekti un tiks sniegti ierosinājumi, kā tikt galā ar laika trūkumu.

Rūdolfs Šteiners.
Audzināšanas māksla. Metodika un didaktika.
GA 294

Erziehungskunst, Methodisch-Didaktisches, 1919.
Lekciju kurss, novadīts Štutgartē no 1919.gada 21.augusta līdz 5.septembrim sakarā ar Brīvās valdorfskolas dibināšanu. Katru dienu bija lekcija, tad metodika un tad seminārpārrunas, 85 lpp.

Rūdolfs Šteiners.
Audzināšanas māksla. Seminārpārrunas un mācību plāna lekcijas.
GA 295

Erziehungskunst. Seminarbesprechungen und Lehrplanvorträge, 1919.
Lekciju kurss, novadīts Štutgartē no 1919.gada 21.augusta līdz 5.septembrim sakarā ar Brīvās valdorfskolas dibināšanu. Katru dienu bija lekcija, tad metodika un tad seminārpārrunas, 110 lpp.

Jūsu iespējas

Rūdofa Šteinera darbi vācu valodā ir pieejami internetā par brīvu. Latvijā darbojas vairākas valdorfskolas, bērnudārzi, ir Latvijas Antroposofiskā biedrība. Antropozofijas centrs pasaulē ir Gēteānums Šveicē.

biblioteka

Latvijas Antroposofiskā biedrība

Antroposofija ir garīga kustība, kuru 20.gadsimta sākumā izveidoja austriešu filosofs Rudolfs Šteiners (1861-1925) ar saviem sekotājiem. Antroposofijas pamatmērķis ir atjaunot, pilnveidot un piepildīt ar patiesu garīgu saturu praktiski visas cilvēka dzīves sfēras, tas ir pārveidot cilvēci tā, lai mums būtu garīga izpratne pašiem par sevi un par to, kas mūs apņem.

biblioteka

Rudolf Steiner Gesamtausgabe

Die Rudolf Steiner Gesamtausgabe (GA), die vom Rudolf Steiner Verlag schrittweise seit den frühen 60-iger Jahren herausgegeben wird, umfasst die Schriften Rudolf Steiners, das gesamte Vortragswerk, das nach derzeitigem Wissensstand 5611 Vorträge umfasst, soweit dazu Unterlagen vorhanden sind, und das künstlerische Werk Steiners in Form von hochwertigen Reproduktionen, darunter die mehr als 1000 erhaltenen Wandtafelzeichnungen. Bisher sind bereits mehr als 350 Bände der Gesamtausgabe erscheinen.

biblioteka

Freie Hochschule für Geisteswissenschaft

Organisch geformt, weil es um die Erkenntnis des Lebens geht. Den Namen von Goethe, um in seiner Folge Kunst und Wissenschaft zu vereinen. Auf der Spur, was uns Menschen zum Menschen macht, durch Kunst, auf der Bühne oder in Konferenzen. Das Goetheanum – ein Ort für die Anthroposophie.