Šeit pieejami Rūdolfa Šteinera darbu tulkojumi.
Die Philosophie der Freiheit, 1894.
Moderna pasaules uzskata pamatvilcieni. Dvēselisku novērojumu rezultāti pēc dabaszinātniskas metodes. Tulkots no 14.izdevuma 1978 ISBN 3-7274-0040-4, 85 lpp.
Theosophie, 1904.
Ievads pārjutekliskajā pasaules izziņā un cilvēka sūtībā. Cilvēka miesiskā, dvēseliskā un garīgā būtība. 10.izdevums.
Wie erlangt man Erkenntnisse der höheren Welten? 1905/1905
Šī grāmata tiek uzskatīta par pamatdarbu antropozofiskajam skološanās ceļam. Pretstatā tradicionālajiem ceļiem šeit ir attēlots modernajai, dabaszinātniski skolotajai apziņai piemērots skološanās ceļš.
Die Stufen der höheren Erkenntnis, 1914.
Vēsturiskās liecības izgaismo tikai nedaudzus gadu tūkstošus. Bet visam, kas rodas laikā, ir pirmsākums mūžībā.
Tulkots no 1973 ISBN 3-7274-0110-9, 97 lpp.
Die Stufen der höheren Erkenntnis, 1914.
Attiecības, kurās dvēsele atrodas attiecībā pret dažādām pasaulēm, kad tā soļo cauri secīgajām izziņas pakāpēm. Tulkots no 1993 ISBN 3-7274-0120-64, 35 lpp.
Die Geheimwissenschaft im Umriβ, 1910.
Pārtulkota ir tikai daļa no šīs grāmatas: Cilvēka būtība, Miegs un nāve un Pasaules attīstība un cilvēks. Pie pilna tulkojuma strādā Jūlija Dobrovoļska. Attēlota pasaules, cilvēka un garīgo hierarhiju attīstība, sākot no senā Saturna, caur seno Sauli, seno Mēnesi līdz Zemei. 20.izdevums.
Ein Weg zur Selbsterkenntnis des Menschen. 1912
Astoņas meditācijas. Šī raksta mērķis ir sniegt garazinātniskas atziņas par cilvēka būtību. Attēlojums ir ieturēts tādā veidā,
lai lasītājs varētu ieaugt attēlotajā un lai lasīšanas gaitā tas kļūtu par sava veida sarunu pašam ar sevi. Tulkots no 4.Auflage 2010, 37 lpp.
Die Schwelle der geistigen Welt, 1913.
Šajā rakstā aforistiskā formā tiks sniegti daži apraksti par tām pasaules un cilvēciskās būtības daļām, kas tiek skatītas, kad garīgā izziņa pārkāpj robežu,
kas atdala maņu pasauli no gara pasaules. Tulkots no 4.Auflage 2010, 43 lpp.
Mein Lebensgang (1923 – 1925)
Pēc neatlaidīgiem lūgumiem Šteiners piekrita uzrakstīt savu autobiogrāfiju, kas palika nepabeigta. Pagaidām pārtulkota 1.nodaļa. Tulkots no 3.Auflage 2009, 1.nodaļa
Ursprung und Ziel des Menschen, 1904-1905.
Garazinātnes pamatjēdzieni. Divdesmit trīs publiskas lekcijas, nolasītas Berlīnē
laikā starp 1904.gada 29.septembri un 1905.gada 8.jūniju.
Die Erkenntnis der Seele und des Geistes, 1907-1908.
Šī sējuma lekcijas pieder tai Rūdolfa Šteinera lekciju darba daļai, ar kuru
viņš publiski vērsās pie sabiedrības. Garazinātnes attiecības ar dabaszinātni nekādā ziņā nav antagonistiskas, bet gan balstās savstarpējā papildinājumā. Garazinātne paplašina izziņas iespējas un padara iespējamu cilvēka dvēselei attīstīt jaunas spējas. 128 lpp.
DAS JOHANNES-EVANGELIUM im Verhältnis zu den drei anderen Evangelien besonders zu dem Lukas-Evangelium, 1909.
Antropozofija kā Kristus atnākšanas jauna pasludināšana. Tulkots no 1984, ISBN 3-7274-1120-1, 124 lpp.
Okkulte Geschichte. 1910-1911
Personību un pasaules vēstures notikumu karmisku kopsakarību ezotēriski apskati.
Tulkots no Taschenbücher aus dem Gesamtwerk 707, 49 lpp.
Geschichtliche Symptomatologie, 1918.
Apziņas impulsa uzniršana, jaunāko laiku vēstures simptomu raksturīgas lappuses, dabaszinātniskā domāšanas veida
vēsturiskā nozīme, pārjutekliskais elements vēstures apskatā, piektā pēcatlantiskā laikmeta reliģiski vēsturiskie impulsi un dziļāko eiropeisko impulsu
kopsakarība ar tagadnes impulsiem, 106 lpp.
Geisteswissenschaftliche Sprachbetrachtungen, 1919-1920.
SEŠAS LEKCIJAS BRĪVĀS VALDORFSKOLAS SKOLOTĀJIEM ŠTUTGARTĒ, 43 lpp.
Allgemeine Menschenkunde als Grundlage der Pädagogik, 1919.
Lekciju kurss, novadīts Štutgartē no 1919.gada 21.augusta līdz 5.septembrim sakarā ar Brīvās
valdorfskolas dibināšanu, 92 lpp.
Erziehungskunst, Methodisch-Didaktisches, 1919.
Lekciju kurss, novadīts Štutgartē no 1919.gada 21.augusta līdz 5.septembrim sakarā ar Brīvās
valdorfskolas dibināšanu. Katru dienu bija lekcija, tad metodika un tad seminārpārrunas, 85 lpp.
Erziehungskunst. Seminarbesprechungen und Lehrplanvorträge, 1919.
Lekciju kurss, novadīts Štutgartē no 1919.gada 21.augusta līdz 5.septembrim sakarā ar Brīvās
valdorfskolas dibināšanu. Katru dienu bija lekcija, tad metodika un tad seminārpārrunas, 110 lpp.
Die Erziehungsfrage als soziale Frage, 1919.
Valdorfskolu pedagoģijas garīgā, kultūrvēsturiskā un sociālā priekšvēsture, 53 lpp.
Erziehung und Unterricht aus Menschenerkenntnis, 1920-1923.
Meditatīvi izstrādāta cilvēkmācība. Audzināšanas jautājumi nobriešanas vecumā. Par mācību māksliniecisku
veidošanu. Ierosmes skolotāja un audzinātāja profesijas iekšējai izpratnei. 68 lpp.
Die gesunde Entwickelung des Menschenwesens, 1921.
Ievads antropozofiskajā pedagoģijā un didaktikā, Ziemassvētku kurss skolotājiem. 155 lpp.
Die geistig-seelischen Grundkräfte der Erziehungskunst, 1922.
Audzināšanas garīgais pamats. Maza bērna audzināšana un audzinātāja pamatnoskaņojums.
Pārjuteklisko pasauļu pētīšana. Jaunāku bērnu audzināšana – skolotājs kā audzināšanas mākslinieks. 78 lpp.
Die pädagogische Praxis, 1923.
Kam ir jānotiek, lai pedagoģija atkal atgūtu sirdi? Intelektuālais laikmets ir nonācis pie vienpusīga uzskata par cilvēku. 90 lpp.
Der pädagogische Wert der Menschenerkenntnis und der Kulturwert der Pädagogik, 1924.
Cilvēka dzīves vecumu iedalījums. Pedagoģiskā noskaņojuma pamodināšana caur visa cilvēka izziņu. 93 lpp.
Die Kunst des Erziehens aus dem Erfassen der Menschenwesenheit, 1924.
Bērns kā maņu orgāns. Atdarināšanas būtība un nozīme. Bērnudārzs. Bērna spēles. Dzīves novērošana
veicina audzinātāja fantāziju. Zobu maiņa. 64 lpp.
Heilpädagogischer Kurs, 1924.
Lasītājam jāapzinās, ka te nav runa par kādu dziednieciskās pedagoģijas mācību grāmatu parastajā nozīmē, bet gan par
principiālu cilvēka ar fiziskām, dvēseliskām vai garīgām anomālijām vai aizturēm likteņa fona kopskatu, no kura tad izriet paņēmieni un atsevišķi
viedokļi aprūpei, kopšanai un terapijai. 90 lpp.
Geisteswissenschaftliche Impulse zur Entwickelung der Physik, I. Erster naturwissenschaftlicher Kurs: Licht, Farbe, Ton – Masse, Elektrizität, Magnetismus. 1919-1921.
Pirmais dabaszinātņu kurss. Gaisma, krāsa, tonis – masa, elektrība, magnētisms. 87 lpp.
Geisteswissenschaftliche Impulse zur Entwickelung der Physik, II. Zweiter naturwissenschaftlicher Kurs: Die Wärme auf der Grenze positiver und negativer Materialität, 1920.
Skatījums uz siltumu un siltuma parādībām no antropozofiska viedokļa. 115 lpp.
Die Erkenntnis des Menschenwesens nach Leib, Seele und Geist. Über frühe Erdzustände, 1922.
Desmit lekcijas, nolasītas Gēteanuma būves strādniekiem
Dornahā. 85 lpp.
Rhytmen im Kosmos und im Menschenwesen. Wie kommt man zum Schauen der geistigen Welt?, 1923.
Par ēteriskā un astrālā iedarbību cilvēkā un Zemē.
Kultu izcelšanās un nozīme. Uztura jautājumi. 155 lpp.
Ernährung und Bewusstsein, 1909-1923.
Kurta Th. Willmana apkopotas un izdotas R.Šteinera lekcijas. Alkohola iedarbība uz
cilvēkiem. Nikotīna iedarbība. Augu uzturs un dzīvnieku valsts uztura līdzekļi. 62 lpp.
Rūdofa Šteinera darbi vācu valodā ir pieejami internetā par brīvu. Šteinera izveidotā valdorfpedagoģija ir pazīstama visā pasaulē. Pašlaik pastāv vairāk nekā 1200 valdorfskolas, vairums no tām Vācijā, ASV, Nīderlandē. Latvijā darbojas četras valdorfskolas un vairāki valdorfa bērnudārzi.
Ādažu Brīvā Valdorfa skola dibināta 1993.gadā. Tā darbību uzsāka ar pirmajām trim klasītēm un bērnudārza grupiņu. No aptuveni 60 bērnu kolektīva skola tagad ir izaugusi par atpazīstamu un nopietnu izglītības iestādi, kurā šobrīd mācās 400 pamatskolas un vidusskolas audzēkņu un 52 bērnudārznieki. Ādažu Brīvā Valdorfa skola ir vienīgā valdorfa vidusskola Latvijā.
Die Rudolf Steiner Gesamtausgabe (GA), die vom Rudolf Steiner Verlag schrittweise seit den frühen 60-iger Jahren herausgegeben wird, umfasst die Schriften Rudolf Steiners, das gesamte Vortragswerk, das nach derzeitigem Wissensstand 5611 Vorträge umfasst, soweit dazu Unterlagen vorhanden sind, und das künstlerische Werk Steiners in Form von hochwertigen Reproduktionen, darunter die mehr als 1000 erhaltenen Wandtafelzeichnungen. Bisher sind bereits mehr als 350 Bände der Gesamtausgabe erscheinen.
Organisch geformt, weil es um die Erkenntnis des Lebens geht. Den Namen von Goethe, um in seiner Folge Kunst und Wissenschaft zu vereinen. Auf der Spur, was uns Menschen zum Menschen macht, durch Kunst, auf der Bühne oder in Konferenzen. Das Goetheanum – ein Ort für die Anthroposophie.